Nomofobija, neatpazīti garīgi traucējumi: atkarība no viedtālruņa

Nomofobija nav oficiāli atzīta par traucējumiem Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā (DSM-5, Priekšlikums nomofobijas iekļaušanai jaunajā DSM-V, Nicola Luigi Bragazzi un Giovanni Del Puente, publicēts tiešsaistē 2014. gada maijā). Tomēr šo fobiju var veidot kā specifisku situācijas fobiju atkarībā no simptomiem un izpausmes

Nomofobiju jeb “NO Mobile Phone PhoBIA” sauc arī par atvienošanas sindromu.

Tajā aprakstītas bailes tikt atvienotam/bezsaistē/noņemtai no tehnoloģiskās ierīces (viedtālruņa, planšetdatora, iPhone, datora, piezīmjdatora).

Cilvēki ar šo sindromu meklē pastāvīgu un pārspīlētu kontaktu ar tehnoloģisko ierīci, kas rada sajūtu, ka viņi pastāvīgi kontrolē situāciju.

Iemesli tam ir meklējami drošības sajūtā, ko nodrošina kontakts jebkurā laikā, un darba prasībām kādam, kam ir jābūt dežūram praktiski 24 stundas diennaktī.

Risks, ka rodas tikai patoloģiska atkarība, kurā nevar iztikt bez interneta savienojuma un mobilā tālruņa, un bailes tikt atvienotam var izraisīt trauksmi un depresiju.

Ļoti bieži pat vien ideja palikt bez viedtālruņa vai tehnoloģiskā savienojuma ierīces var radīt savārgumu, nemieru un agresiju.

Šīs sajūtas var būt saistītas arī ar domām par pašnāvību un/vai uzvedību.

Termins Bez mobilā telefona PhoBIA pirmo reizi tika ieviests Anglijā 2008. gadā, Lielbritānijas valdības pasūtīta pētījuma laikā, lai izpētītu korelāciju starp trauksmes spektra traucējumu attīstību un mobilo tālruņu pārmērīgu izmantošanu.

Pētījumā konstatēts, ka aptuveni 53% britu, kuri izmantoja mobilos tālruņus, piedzīvoja lielas bailes un trauksmi, kad viņi pazaudēja savus mobilos tālruņus, viņu mobilajiem tālruņiem beidzās jauda, ​​pietrūka kredīta zvanīšanai vai īsziņām vai nebija signāla pārklājuma. ".

Pētījums arī atklāja, ka aptuveni 58% vīriešu un 47% sieviešu ar mobilo tālruni bija skārusi atvienošanās trauksme (NOMOPHOBIA: NO MOBILE PHONE PhoBIA Sudip Bhattacharya, Md Abu Bashar, Abhay Srivastava un Amarjeet Singh, 2019).

Joprojām ir strīdīgs jautājums, cik lielā mērā nomofobiju var atvieglot vai ietekmēt konkrētu psiholoģisko mainīgo un/vai personoloģisko dimensiju klātbūtne.

Daudzi pētījumi ir pētījuši šādus mainīgos lielumus, atklājot gan augstu ekstraversijas un neirotisma līmeni, gan zemu pašvērtējumu, augstu impulsivitātes līmeni, kas saistīts ar augstu trauksmes līmeni.

Arvien grūtāk kļūst nošķirt cilvēku, kurš kļūst nomofobisks viedtālruņu atkarības rezultātā, un personu, kurai attīstās nomofobija kā trauksmes traucējumu līdzāspastāvēšanas sekas (provocējošais faktors).

Tomēr problēmas parādīšanās visā pasaulē pieņem satraucošus apmērus.

NOMOFOBIJA, BĀZĪBA

  • Regulāra mobilā tālruņa lietošana un tam veltīts daudz laika
  • Lai izvairītos no akumulatora jaudas, vienmēr līdzi ņemiet vienu vai vairākas ierīces un lādētāju
  • Vienmēr saglabājiet savu kredītu labā stāvoklī
  • Piedzīvo trauksmi un nervozitāti, domājot par klausules pazaudēšanu vai kad jūsu mobilais tālrunis nav pieejams vai nav izmantojams
  • Pastāvīga tālruņa ekrāna uzraudzība, lai noskaidrotu, vai ir saņemtas ziņas vai zvani, vai akumulators, lai pārbaudītu, vai tālrunis ir izlādējies;
  • Turiet mobilo tālruni vienmēr ieslēgtu
  • Iet gulēt ar tālruni vai planšetdatoru gultā
  • Viedtālruņa izmantošana neatbilstošās vietās

Šīs ir vienas no psiholoģiskajām un uzvedības iezīmēm, kas atšķir atkarību no pārdomātas, kontrolētas viedtālruņa lietošanas.

NOMOFOBIJAS SIMPTOMI
- nemiers
- elpošanas funkcijas izmaiņas
- bagātīga svīšana
- uzbudinājums
- Dezorientācija
- tahikardija
- Trīce

Šie ir vieni no simptomiem, kas novēroti cilvēkam, kurš cieš no nomofobijas.

Mēs precizējam, ka visvairāk tiek skarti cilvēki, kas pieder bērnu un pusaudžu grupai (atkarības no mobilā tālruņa izplatība vidusskolas pusaudžiem, Chimatapu Sri Nikhita, Pradeep R Jadhav, Shaunak A Ajinkya, Epub nov 2015).

APSTRĀDE

Dažos gadījumos nomofobijas ārstēšana joprojām ir ļoti ierobežota.

Dažiem cilvēkiem psiholoģiskā terapija tiek kombinēta ar psihofarmakoloģisko terapiju.

Joprojām ir skaidrs, ka tiem, kas cieš no nomofobijas, ir būtiski atjaunot kontaktu ar reālo pasauli, atjaunot reālās dzīves starppersonu mijiedarbību un savienojumus “vis à vis” (realitātes pieeja vai realitātes terapija).

Ir ļoti svarīgi iesaistīties praktiskās un konkrētās aktivitātēs, piemēram, gleznošanā, dārzkopībā, rotaļās brīvā dabā, un tas viss var novirzīt nomofobisko cilvēku no viedtālruņa lietošanas.

Nesen publicētie pētījumi par šo parādību:

Bhattacharya S, Bashar MA, Srivastava A, Singh A.

NOMOPHOBIA: NO MOBILE PHONE FOBIA

Bragazzi NL, King TS, Zerbetto R.

Saistība starp nomofobiju un nepareizi pielāgošanās stilu itāļu jauno pieaugušo izlasē: ieskati un sekas šķērsgriezuma pētījumā

Olivencia-Carrión MA, Ferri-García R, Rueda MDM, Jiménez-Torres MG, López-Torrecillas F.

Temperaments un īpašības, kas saistītas ar nomofobiju

Rakstu rakstīja Dr Letizia Ciabattoni

Lasīt arī:

Panikas lēkme un tās īpašības

Psihoze nav psihopātija: simptomu, diagnostikas un ārstēšanas atšķirības

Psihisko traucējumu ārstēšana Itālijā: kas ir ASO un PSO, un kā darbojas reaģētāji?

Jēlas medicīna: kāpēc darbojas garīgā veselības aprūpe

Avoti:

https://www.treccani.it/vocabolario/nomofobia_%28Neologismi%29/

https://www.dipendenze.com/nomofobia/

https://neomesia.com/nomofobia,-cos%C3%A8-e-perch%C3%A8-%C3%A8-allarme/

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4036142/https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15738692/

Jums varētu patikt arī