Obstruktīva miega apnoja: kas tas ir un kā to ārstēt

Obstruktīva miega apnoja ir medicīnisks stāvoklis, kam raksturīgi elpošanas traucējumi miega laikā pilnīgas vai daļējas augšējo elpceļu obstrukcijas dēļ. Tas ir pazīstams arī kā OSAS (obstruktīvas miega apnojas sindroms).

Kas ir obstruktīva miega apnoja?

Ir dažādi traucējumu līmeņi: apnoja ir tad, kad elpošanas pārtraukums svārstās no 10 sekundēm līdz mazāk nekā 3 minūtēm; hipopnoja ir tad, kad ir daļēja elpošana; RERA (Respiratory Effort Related Arousal) ir tad, kad ir ierobežota elpošana, pakāpeniski palielinoties elpošanas piepūlei, kam seko pēkšņa atbrīvošanās.

Slimība skar vīriešus biežāk nekā sievietes, un sievietēm tas ir biežāk sastopams pēc menopauzes.

Kādi ir obstruktīvas miega apnojas cēloņi?

Daži apstākļi veicina miega apnojas rašanos:

  • aptaukošanās/liekais svars
  • augšējo elpceļu nosprostojums (deguns, mute, kakls)
  • pārmērīga alkohola lietošana pirms gulētiešanas
  • miega zāļu lietošana

Kādi ir obstruktīvas miega apnojas simptomi?

Obstruktīvas miega apnojas slimnieki krāk ļoti jūtami jau no pirmajām miega fāzēm (krākšana kļūst arvien skaļāka, līdz cilvēks uz dažām sekundēm pārstāj elpot, lai pēkšņi atsāktu elpot un sāktos jauns, identisks cikls).

Ar šo traucējumu ir saistīti vairāki simptomi

  • pārmērīga miegainība dienas laikā
  • grūtības koncentrēties
  • miega lēkmes
  • galvassāpes un/vai sausa mute pēc pamošanās
  • nakts svīšana
  • pēkšņas pamošanās ar aizrīšanās sajūtu
  • nepieciešams urinēt naktī
  • impotence

Kā novērst obstruktīvu miega apnoja?

Lai novērstu obstruktīvas miega apnojas rašanos, ieteicams:

  • zaudēt svaru, ja jums ir liekais svars vai aptaukošanās;
  • ēst veselīgi un pastāvīgi, pat mēreni vingrot;
  • izvairīties no smēķēšanas;
  • izvairieties no alkohola lietošanas, īpaši pirms gulētiešanas.

Diagnoze

Obstruktīvas miega apnojas sindroms rodas, ja apnojas skaits ir vienāds ar vai lielāks par 5 epizodēm stundā vai ja ir vismaz 15 vai vairāk epizodes, ko pavada acīmredzama elpošanas piepūle.

Diagnoze, pirmkārt, balstās uz simptomiem, par kuriem ziņo pacients un partneris. Aizdomu gadījumā ārsts var pakļaut subjektam dažādu parametru instrumentālos mērījumus, izmantojot:

  • Polisomnogrāfija: tā sastāv no gaisa plūsmas, skābekļa līmeņa asinīs mērīšanas, sirdsdarbības ātruma, krūšu kurvja un vēdera elpošanas mobilitātes un pozas miegā mērīšanas vairāku stundu miega laikā.
  • Elpošanas poligrāfija (jeb nakts kardiorespirācijas monitorings): izmeklējums sastāv no galveno kardiorespiratoro signālu novērošanas miega laikā.

Var tikt nozīmēti citi izmeklējumi

  • elektroencefalogramma (lai pārbaudītu smadzeņu elektrisko aktivitāti).
  • ekstremitāšu elektromiogrāfija (lai pārbaudītu muskuļu darbību).
  • Miega apnoja, ārstēšana

Pacientiem, kuri cieš no miega apnojas, ieteicams:

  • zaudēt svaru, ja viņiem ir aptaukošanās vai liekais svars;
  • izvairīties no alkoholiskajiem dzērieniem un miegazālēm;
  • gulēt uz sāniem;
  • ārstēt jebkādus augšējo elpceļu traucējumus.

Farmakoloģiskās ārstēšanas mērķis ir gan novērst simptomus, gan novērst traucējumu cēloņus.

Kopumā ārstēšana ietver

  • Cpap (nepārtraukta pozitīva gaisa spiediena) izmantošana: šī ir maska, kas tiek uzklāta uz deguna un mutes un kas piespiež gaisu, atvieglojot elpošanu.
  • ķirurģijas izmantošana: atkarībā no augšējo elpceļu obstrukcijas līmeņa un veida tas var ietvert novirzītās deguna starpsienas korekciju vai hipertrofētu mandeļu izņemšanu.

Lasīt arī:

Bīstami mīti par CPR — vairs nav elpas

Tahipnoja: nozīme un patoloģijas, kas saistītas ar palielinātu elpošanas darbību biežumu

Avots:

Humanitas

Jums varētu patikt arī