Kad ir nepieciešama kolonoskopija ar biopsiju?
Kolonoskopija ir diagnostikas tests, kas tiek veikts, lai vizualizētu resnās un taisnās zarnas iekšpusi un kuru veic, lai izpētītu jebkādu patoloģisku zarnu simptomu cēloņus, par kuriem pacients sūdzas.
Pārbaude sastāv no gremošanas trakta gala trakta apskates ar anāli ievadītu zondi, kura ir aprīkota ar mini-videokameru tās virsotnē.
Attēli, kas tiek pārraidīti no instrumenta (kolonoskopa) uz speciālo ekrānu, ļauj ārstam novērtēt resnās zarnas veselību, atklājot iespējamu čūlu un iekaisušo audu klātbūtni, patoloģisku šūnu augšanu, labdabīgus un ļaundabīgus audzējus.
KĀDAM NOLŪKAM IZMANTO KOLONOSKOPIJU?
Kolonoskopija ir vizuāla pārbaude, kas ļauj ārstam, kas to veic, nekavējoties redzēt jebkādas morfoloģiskās izmaiņas resnās zarnas gļotādā un atklāt iespējamos patoloģiskos veidojumus, piemēram, polipus un audzējus, tādējādi spējot ātri noteikt diagnozi.
Parasti kolonoskopiju veic, ja ģimenes anamnēzē ir zarnu trakta slimības, vai, sākot no 50 gadu vecuma, kā profilaksi pret kolorektālo vēzi, lai meklētu agrīnas vēža pazīmes.
KOLONOSKOPIJA AR BIOPSIJĀM UN INTERVENCIJĀM
Papildus tikai diagnostikas nolūkiem kolonoskopiju var izmantot arī biopsiju un terapeitisku iejaukšanos veikšanai.
Faktiski kolonoskopija ļauj vienlaikus tīrīt resnās zarnas sienas, aspirēt zarnu saturu, ņemt paraugus un veikt reālu operāciju.
KĀ UN KUR TAS NOTIEK?
Kolonoskopija tiek veikta ambulatorā veidā.
Īsi pirms testa sākuma ārsts var ievadīt pretsāpju līdzekļus, sedatīvus un muskuļu relaksantus, lai veicinātu muskuļu relaksāciju un mazinātu pacienta iespējamo diskomfortu.
Pēc tam pacients guļ uz kreisā sāna, un ārsts ievieto kolonoskopu, nelielu elastīgu zondi, kas aprīkota ar mini-videokameru un gaismas avotu, tūpļa atverē, kas tiek pārvietota uz augšu pa dažādiem zarnu traktiem, līdz tas sasniedz cecum.
Lai panāktu labāku zarnu sieniņu izstiepšanos, lai atvieglotu gļotādas vizualizāciju, ārsts veic oglekļa dioksīda piepūšanu caur kolonoskopu.
CIK ILGI ILGST KOLONOSKOPIJU?
Kolonoskopija ilgst aptuveni 30 līdz 60 minūtes.
SAGATAVOŠANAS NOTEIKUMI
Kolonoskopijai nepieciešama sagatavošanās, kas sākas dažas dienas pirms tās faktiskās veikšanas. Jo īpaši trīs dienas pirms testa pacientam jāievēro diēta ar zemu šķiedrvielu saturu, izvairoties no augļu, dārzeņu un pilngraudu graudaugu ēšanas, kā arī no alkohola un augļu sulu lietošanas.
Dienā tieši pirms kolonoskopijas pacientam jāievēro tikai šķidra diēta, lai veicinātu fekāliju izvadīšanu un līdz ar to izmeklējamā zarnu trakta attīrīšanu.
Arī šim nolūkam pacientam tiks ieteikts lietot caurejas līdzekli un/vai veikt klizmu.
Sagatavošanās posmā pacients var turpināt lietot parastās zāles un/vai uztura bagātinātājus, taču rūpīgi pārrunājot to ar ārstu, kurš veiks kolonoskopiju, lai novērtētu iespējamo mijiedarbību.
PIESARDZĪBAS PASĀKUMI PĒC TESTA
Pārbaudes beigās pacientam var ieteikt atpūsties 30 līdz 120 minūtes, lai dotu laiku lietotajiem sedatīviem līdzekļiem nolietoties.
Tā kā lietotās zāles var izraisīt miegainību un spēku izsīkumu, pacientam vēlams uz izmeklējumu pavadīt laiku un pēc tam atlikušo dienas daļu atpūsties.
Tūlīt pēc kolonoskopijas pabeigšanas pacientam var rasties krampji un vēdera uzpūšanās testa laikā iepūstā gaisa dēļ.
Šīs ir izplatītas parādības, kurām nevajadzētu izraisīt trauksmi, jo tās izzūd spontāni un īsā laikā.
Pēc kolonoskopijas pacients var atsākt ēst, dodot priekšroku vieglai un viegli sagremojamai pārtikai.
Ja pacientam vienlaikus ar kolonoskopiju tika veikta biopsija vai polipektomija (polipu izņemšana), pirmās defekācijas laikā pēc testa var rasties neliela asiņošana no tūpļa.
Tas ir normāli, un tam nevajadzētu radīt bažas.
Savukārt, ja asiņošana turpinās, ieteicams nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību.
Tas pats attiecas uz sāpēm vēderā vai paaugstinātu drudzi nākamajās dienās pēc kolonoskopijas.
JEBKĀDAS KONTRINDIKĀCIJAS VAI RISKI
Kolonoskopija ir zema riska diagnostikas procedūra. Nopietnu komplikāciju sastopamība ir ļoti reta un galvenokārt saistīta ar polipektomiju.
Reti var rasties komplikācijas, ko izraisa testa laikā lietotie sedatīvie līdzekļi, pret kuriem tomēr ir pieejamas antagonistiskas vielas ar pierādītu efektivitāti.
Kolonoskopija nav ieteicama akūta divertikulīta, toksiska megakolona gadījumos un atveseļošanās fāzē pēc operācijas, kas veikta šajā pašā zarnu daļā.
Lasiet arī
Kolonoskopija: kas tas ir, kad to darīt, sagatavošana un riski
Resnās zarnas mazgāšana: kas tas ir, kam tas paredzēts un kad tas jādara
Rektosigmoidoskopija un kolonoskopija: kas tās ir un kad tās tiek veiktas
Čūlainais kolīts: kādi ir tipiskie zarnu slimību simptomi?
Velsas zarnu operācijas mirstības rādītājs ir augstāks nekā gaidīts
Kairinātu zarnu sindroms (IBS): labdabīgs stāvoklis, lai to kontrolētu
Zarnu infekcijas: kā tiek inficēta Dientamoeba Fragilis infekcija?
Pētījums atklāj saikni starp resnās zarnas vēzi un antibiotiku lietošanu
Kolonoskopija: efektīvāka un ilgtspējīgāka ar mākslīgo intelektu
Kolorektālā rezekcija: kādos gadījumos ir nepieciešama resnās zarnas izņemšana
Gastroskopija: kam paredzēts izmeklējums un kā tas tiek veikts
Gastroezofageālais reflukss: simptomi, diagnostika un ārstēšana
Endoskopiskā polipektomija: kas tā ir, kad tā tiek veikta
Taisnas kājas pacelšana: jauns manevrs gastroezofageālā refluksa slimības diagnosticēšanai
Gastroenteroloģija: endoskopiskā gastroezofageālā refluksa ārstēšana
Ezofagīts: simptomi, diagnostika un ārstēšana
Gastroezofageālais reflukss: cēloņi un līdzekļi
Gastroskopija: kas tas ir un kam tas paredzēts
Resnās zarnas divertikulārā slimība: resnās zarnas divertikulozes diagnostika un ārstēšana
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERD): simptomi, diagnostika un ārstēšana
Divertikula: kādi ir divertikulīta simptomi un kā to ārstēt
Kairinātu zarnu sindroms (IBS): labdabīgs stāvoklis, lai to kontrolētu
Gastroezofageālais reflukss: cēloņi, simptomi, testi diagnostikai un ārstēšanai
Ne-Hodžkina limfoma: heterogēnas audzēju grupas simptomi, diagnostika un ārstēšana
Helicobacter Pylori: kā to atpazīt un ārstēt
Zīdaiņu zarnu baktērijas var paredzēt aptaukošanos nākotnē
Sant'Orsola Boloņā (Itālija) atklāj jaunu medicīnas robežu ar mikrobiotas transplantāciju
Atklāta mikrobiota, “vārtu” loma, kas aizsargā smadzenes no zarnu iekaisuma
Kādas ir atšķirības starp divertikulītu un divertikulozi?